Lietu Internets (Internet of Things)

Rādīt attēlus

Kas tas ir?

Lietu internets ir fizisku ierīču starptīklošana. Lietu internetu veidojošās ierīces ir aprīkotas ar sensoriem un sakaru līdzekļiem. Lietu internets ļauj attālināti iegūt informāciju par dažādiem ar sensoriem aprīkotiem objektiem, kā arī attālināti kontrolēt šos objektus, izmantojot esošo tīklu infrastruktūru, tai skaitā internetu.

Vēsture

Viedo ierīču tīkla koncepcijas pirmsākumi meklējami jau 1980. gados. 1982. gadā Kārnegi—Melona Universitātē tika izveidota pirmā internetam pieslēgtā sadzīves ierīce — modificēts kolas automāts.

1990. gados pašreizējo lietu interneta vīziju definēja akadēmiskie raksti, tādi kā Marka Veisera 1991. gada raksts "The Computer of the 21st Century", kā arī akadēmiskās konferences, tādas kā UbiComp and PerCom. Radās pirmie praktiski izmantojamie komerciālie risinājumi, tādi kā 1993. gadā Microsoft izlaistā tehnoloģija Microsoft at Work (1993. gadā) un Novell NEST (1994. gadā), kuri ļāva dažādas ierīces savienot kopējā tīklā, taču tie neguva lielu ievērību.

Lietu interneta koncepcija kļuva populāra, pateicoties MIT Auto-ID centra darbībai, un ar to saistītām tirgus izpētes publikācijām 1999. gadā. Šo terminu ieviesa Kevins Aštons, viens no Auto-ID centra līdzdibinātājiem. Tobrīd par lietu interneta pamatu tika uzskatīta radiofrekvences identifikācija (RFID), un tika uzsvērts, ka lietas un cilvēkus, kuri ir aprīkoti ar RFID, kļūst iespējams automātiski uzskaitīt un pārvaldīt, līdz ar to vispārēja objektu aprīkošana ar RFID birkām paver iespēju kompānijām radikāli izmainīt loģistikas ķēdes.

Pielietojums

Lietu internets tiek lietots visos mūsu dzīves stūros.